Mūsdienās veģetārisms un vegānisms kļūst arvien populārāki, taču šādai diētai vēl joprojām ir ļoti daudz noliedzēju. Cilvēki nereti uzskata, ka veģetārs uzturs nespēj nodrošināt visas cilvēka ķermenim nepieciešamās uzturvielas, jo dzīvnieku valsts produktos ir dažādas minerālvielas, vitamīni un citi elementi, kas augos ir sastopami daudz mazākās devās. Kā tad īsti ir, vai veģetārs uzturs ir uzskatāms par veselīgu un pilnvērtīgu, vai tomēr ikdienas ēdienkartē obligāti vajadzētu iekļaut arī gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus?

Vispirms, ir jāsaprot, kas īsti ir veģetārisms. Patiesībā tas ir diezgan plašs jēdziens, jo veģetārismam ir daudz pakāpes un veidi. Vairums veģetāriešu uzturā nelieto nekāda vaida gaļu, tajā skaitā arī putnu gaļu, zivis un jūras veltes. Daudzi veģetārieši atsakās arī no olām, bet citus dzīvnieku izcelsmes produktus viņi lieto. Piemēram, piena produktus, veģetārieši var ēst. Ja cilvēki atsakās no jebkāda veida dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem, tad tas tiek saukts par vegānismu. Arī vegānismam (pikavippi) ir vairāki veidi, piemēram, svaigēdāji uzturā lieto tikai svaigus augu valsts izcelsmes produktus. Mūsdienās ir sastopamas arī vēl ekstrēmākas diētas, piemēram, daži vegāni ēd tikai savvaļas rīsus.

Protams, galēji ekstrēmās vegānisma un veģetārisma formas, kur cilvēki patērē tikai viena konkrēta veida produktus, nav uzskatāmas par veselīgām. Par to pat nav jēgas diskutēt, jo, piemērām, tikai savvaļas rīsi nespēj nodrošināt organismam nepieciešamās uzturvielas, bet jautājums ir par daudzveidīgu veģetāru vai vegānisku ēdienkarti, proti, vai ir iespējams nodrošināt pilnvērtīgu uzturu, lietojot visus pieejamos augu valsts produktus, bet atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem?

Patiesībā, daudzi jaunākie pētījumi pierāda to, ka veģetārs uzturs ir pat labāks un veselīgāks nekā neveģetārs. Piemēram, ir pierādīts, ka cilvēki, kas nelieto uzturā gaļu, daudz retāk slimo ar sirds un asinsvadu saslimšanām, jo viņiem ir zemāks holesterīna līmenis asinīs. Tāpat, veģetāriešiem ir zemāks risks saslimt ar vēzi, jo daudzos dzīvnieku valsts izcelsmes produktos ir kancerogēnas vielas. Arī ar diabētu veģetārieši slimo retāk, bet, vai kopumā ar veģetāru uzturu ir iespējams nodrošināt organismu ar visām vajadzīgajām uzturvielām?

Jāsaprot, ka augu valsts izcelsmes pārtikas produkti uzturvielu ziņā patiešām ir atšķirīgi no dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem. Parasti, runājot par sabalansētu uzturu, tajā tiek pieminētas visas uzturvielu grupas, tajā skaitā gaļa un citi dzīvnieku izcelsmes produkti. Pamatā tas, ko nespēj nodrošināt veģetārs uzturs ir olbaltumvielas, B12 vitamīns, kalcijs, cinks un dzelzs. Šīs ir tās vielas, ko ir ļoti grūti uzņemt, ja netiek patērēta gaļa. Tās ir atrodamas arī augos, bet daudz mazākā daudzumā. Piemēram, dzels ir atrodams bietēs, bet, lai nodrošinātu organismam vajadzīgo dzelzs devu ar šo pārtikas produktu, tas jāpatērē ļoti lielos daudzumos. Līdzīgi ir ar citām minētajām vielām. Iegūt tās var, bet, tad ēdienkarte ir pilnībā jāpakārto nepieciešamajām uzturvielām, nevis savām vēlmēm.

Tātad, veģetārs uzturs var būt veselīgs, taču tikai tad, ja tiek piedomāts pie tā, lai tiktu uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas. Veģetāriešiem un vegāniem ir vairāk jāpiedomā pie savas ikdienas ēdienkartes un rūpīgāk jāplāno maltītes, kā arī jāuzņem papildus uzturvielas ar dažādiem uztura bagātinātājiem. Veģetārisms – kulutusluotto, pavisam noteikti, nav uzskatāms par neveselīgu, ja vien viss tiek darīts pareizi, ievērojot to, kas nepieciešams organismam un veidojot dažādu, sabalansētu ēdienkarti.

Lai dārzs būtu gan vizuāli pievilcīgs, gan funkcionāls ir jāprot pareizi izveidot dārza celiņus. Tas attiecas gan uz šo celiņu plānojumu, lai dārzs būtu sadalīs pareizās zonās un it visam varētu viegli piekļūt, gan arī pašu celiņu ierīkošanu, kas ietver pareizo materiālu izvēli un půjčka ihned, to efektīvu un pareizu pielietošanu. Kā tad pareizi ierīkot dārza celiņus?

Vispirms ir jāsāk ar celiņu tīkla plānošanu. Celiņu tīklojumi var būt visdažādākie, piemēram, var tikt veidots simetrisks režģis, kur visi celiņi un zonas ir vienāda platuma, kā arī var tikt veidotas dažādas asimetriskas un liektas formas celiņi un funkcionālās zonas. Tāpat visi celiņi var būt viena platuma, vai arī var būt centrālie ceļi un mazāki celiņi, kas tos šķērso. Lai vai kā, primārais par ko ir jādomā, ir funkcionalitāte, proti, lai visi celiņi būtu pietiekoši plati un, lai tie nodrošinātu savas pamata funkcijas izpildi – ērtu pārvietošanos pa dārzu un piekļuvi itin visam. Principā celiņi ir jāveido visapkārt funkcionālajām zonām, kā, piemēram, puķu dobēm, dārza mājiņai, spēļu laukumiem, atpūtas zonām utt. Ja vietas ir maz, tad būs maz iespēju variēt un ceļu tīklojums jāveido tāds, kādu to vajag, bet ja dārzs ir plašs, ir iespējams plānot arī no estētiskā viedokļa.

Ja brīvās vietas ir daudz, celiņus var pieskaņot dobju formām. Piemēram, ja visas dobes ir simetriskas, labāk izskatīsies taisni celiņi. Ja dobes ir neregulāru formu un bez asiem stūriem, tad arī celiņus labāk veidot liektus un plūstošus. Vēl iespējams pieskaņot celiņu platumus. Funkcionāli būtu veidot vismaz 1 m platus celiņus, bet ja vieta to ļauj, tie var būt arī platāki. Galvenais, lai tie ir proporcionāli visam pārējam. Jāņem vērā arī to, kā celiņš ietekmēs dārza izskatu no tā cilvēka skatpunkta, kas pa to pārvietojas, proti, liekti celiņi ierobežos skatu, bet taisni ļaus aplūkot dārzu pilnībā.

Kad vēlamais plāns ir izveidots, jāsāk domāt par pašu celiņu veidošanu. Vispirms jāizdomā, no kāda materiāla celiņus veidot. Iespējas ir visdažādākās. Populārākie materiāli ir akmeņi, flīzes, bruģis, ķieģeļi, grants, smilts u.c. Arī materiālu izvēli vispirms vajadzētu balstīt uz funkcionālajām vajadzībām. Ja pa celiņiem jāpārvietojas ļoti bieži un intensīvi un ir nepieciešams pa tiem arī, piemēram, braukāt ar ķerru, labāk izvēlēties kādu no cietajiem segumiem, piemēram, akmens flīzes vai plakanus, zemē iestrādātus akmeņus. Mazākiem celiņiem pietiks arī ar smiltīm vai granti. Ja runājam par materiālu izskatu, tad to vajadzētu pieskaņot pārējā dārza dizainam. Piemēram, ja dārzs ir vienkāršs un tajā vairāk izmantoti dabīgi neapstrādāti materiāli, tad labāk izskatīsies akmeņi un smiltis, bet ja dārzā izmantoti pārstrādāti un rūpnieciski ražoti materiāli, labāk piestāvēs flīzes.

Tālākā celiņu ierīkošana ir atkarīga no izvēlētā materiāla. Dārza flīzes un akmeņi ir jāierok zemē, bet grants vai smilts jākaisa pa virsu esošajai augsnei. Jāņem gan vērā, ka iepriekš ir apakšā jāizvieto, piemēram, stikla šķiedras siets, lai augsne un arī celiņi tik ātri neiesēstos. Mīkstā seguma celiņus izveidot ir daudz vienkāršāk, bet akmens, flīžu vai asfalta celiņus precīzi izveidot var būt visai grūti un to var uzticēt arī profesionāliem meistariem. Pēc tam celiņus var arī apdarīt ar apmalēm, lai ar laiku tie neaizaugtu půjčka bez doložení příjmů.