Kāda būtu ideāla alga?

Alga visu laiku ir diezgan karsts un aktuāls jautājums ikvienam, kurš strādā. It īpaši Latvijā algu jautājums ir gana sāpīga tēma. Turklāt, Latvijā var redzēt un novērot tādu tendenci, ka cilvēki citiem negrib atklāt savas algas lielumu, taču ļoti vēlas noskaidrot cik saņem citi (Überprüfen Sie diese Website). Bieži vien rodas sajūta, ka alga ir tāda tabu tēma, ko neviens neapspriež. Ir daudz valstu, kur šī tēma ir normāla ikdienas saruna – cilvēki neslēpj un var par to mierīgi runāt. Var jau būt, ka galvenie iemesli Latvijas situācijai ir tas, ka Latvija ir maza valsts, un cilvēki cits citu pazīst, kā arī tā tas vienkārši ir iegājies un savādāk mēs nemaz neprotam. Taču viens ir skaidrs – cilvēki vienmēr apgalvo, ka viņu alga ir pārāk maza, un to vajadzētu krietni lielāku. Arī par valstī noteikto minimālo algu bieži vien dzirdam un varam lasīt dažādas diskusijas – visbiežāk par to, ka tā ir jāpalielina. Pati minimālā alga, protams, ir maza, un ar to izdzīvot ir grūti. Kaut gan viss atkarīgs no tā, kā cilvēks dzīvo un kur. Taču minimālā alga arī nevar būt pārāk liela, jo tad attiecīgi arī pārējām algām būtu jābūt lielākām. Nevar būt tāda situācija, ka sētnieka vai apkopējas alga ir gandrīz tāda pati kā firmas direktora vai ārsta alga. Tomēr arī minimālajai algai būtu jābūt tik lielai, lai cilvēks ar tādu varētu izdzīvot un spēt nomaksāt pašu minimumu. Bet ne tikai minimālo algu saņēmēji vēlas lielāku algu, tādu vēlas pilnīgi visi. Arī cilvēki, kuri mēnesī saņem pāris tūkstošus, arī viņi vēlas lielāku algu. Principā tāda ideālā alga, kura arī būtu reālistiska nepastāv. Jo vienmēr, kad pieaug ieņēmumi, loģiski pieaug arī izdevumi. Cilvēki vienkārši dzīvo un iepērkas tā, lai to visu var apmaksāt par savu algu (vismaz lielākā daļa). Ja algu palielina, tad cilvēkiem paliek pāri vairāk naudas, tāpēc attiecīgi to var kaut kur iztērēt. Cilvēki, piemēram, pērk dārgākus produktus, biežāk ēd ārpus mājas vai biežāk dodas uz dažādiem kultūras pasākumiem vai ceļo. Tiklīdz izdevumi palielinās, atkal esam atgriezušies tajā pašā situācijā, kāda tā bija, kad alga bija mazāka. Cilvēki pierod pie saviem tēriņiem diezgan ātri. Un, protams, vieglāk ir pierast pie tā, ka vari atļauties kaut ko vairāk, nevis pie tā, ka ir jāsāk ietaupīt. Tāpēc sanāk tāds kā apburtais loks – jo vairāk ienākumu, jo vairāk izdevumu, kā rezultātā pāri paliekošā nauda (piemēram, iekrājumiem) ir visu laiku vienāda (Wählen Sie das beste pulsoximeter). Protams, var gadīties, ka cilvēki pārāk nemaina savus iepirkšanās paradumus tikai tāpēc, ka ir vairāk naudas, taču tas bieži vien notiek pašiem nemanot. Ja veiktu aptauju un cilvēkiem jautātu – kādu algu viņi gribētu – atbildes būtu ļoti dažādas un atkarīgas no cilvēku pašreizējās algas un izdevumu apmēra. Ja šiem pašiem cilvēkiem šo pašu jautājumu uzdotu vēlreiz pēc, piemēram, gada (pieņemot, ka viņi ir sākuši saņemt tādu algu, kādu nosauca pirmajā reizē), tad visi nosauktu citu, turklāt lielāku skaitli. Varētu minēt, ka ideāla alga būtu kādi 20 000 EUR mēnesī, taču šāda alga nav diez ko reāla. Ir cilvēki, kas tādas summas pelna, taču tādu nav tik daudz. Un gan jau viņiem arī gribētos nedaudz lielāku algu, jo varbūt nepietiek jaunai jahtai.