Vai veģetārs uzturs var būt veselīgs?

Mūsdienās veģetārisms un vegānisms kļūst arvien populārāki, taču šādai diētai vēl joprojām ir ļoti daudz noliedzēju. Cilvēki nereti uzskata, ka veģetārs uzturs nespēj nodrošināt visas cilvēka ķermenim nepieciešamās uzturvielas, jo dzīvnieku valsts produktos ir dažādas minerālvielas, vitamīni un citi elementi, kas augos ir sastopami daudz mazākās devās. Kā tad īsti ir, vai veģetārs uzturs ir uzskatāms par veselīgu un pilnvērtīgu, vai tomēr ikdienas ēdienkartē obligāti vajadzētu iekļaut arī gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus?

Vispirms, ir jāsaprot, kas īsti ir veģetārisms. Patiesībā tas ir diezgan plašs jēdziens, jo veģetārismam ir daudz pakāpes un veidi. Vairums veģetāriešu uzturā nelieto nekāda vaida gaļu, tajā skaitā arī putnu gaļu, zivis un jūras veltes. Daudzi veģetārieši atsakās arī no olām, bet citus dzīvnieku izcelsmes produktus viņi lieto. Piemēram, piena produktus, veģetārieši var ēst. Ja cilvēki atsakās no jebkāda veida dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem, tad tas tiek saukts par vegānismu. Arī vegānismam (pikavippi) ir vairāki veidi, piemēram, svaigēdāji uzturā lieto tikai svaigus augu valsts izcelsmes produktus. Mūsdienās ir sastopamas arī vēl ekstrēmākas diētas, piemēram, daži vegāni ēd tikai savvaļas rīsus.

Protams, galēji ekstrēmās vegānisma un veģetārisma formas, kur cilvēki patērē tikai viena konkrēta veida produktus, nav uzskatāmas par veselīgām. Par to pat nav jēgas diskutēt, jo, piemērām, tikai savvaļas rīsi nespēj nodrošināt organismam nepieciešamās uzturvielas, bet jautājums ir par daudzveidīgu veģetāru vai vegānisku ēdienkarti, proti, vai ir iespējams nodrošināt pilnvērtīgu uzturu, lietojot visus pieejamos augu valsts produktus, bet atsakoties no dzīvnieku izcelsmes produktiem?

Patiesībā, daudzi jaunākie pētījumi pierāda to, ka veģetārs uzturs ir pat labāks un veselīgāks nekā neveģetārs. Piemēram, ir pierādīts, ka cilvēki, kas nelieto uzturā gaļu, daudz retāk slimo ar sirds un asinsvadu saslimšanām, jo viņiem ir zemāks holesterīna līmenis asinīs. Tāpat, veģetāriešiem ir zemāks risks saslimt ar vēzi, jo daudzos dzīvnieku valsts izcelsmes produktos ir kancerogēnas vielas. Arī ar diabētu veģetārieši slimo retāk, bet, vai kopumā ar veģetāru uzturu ir iespējams nodrošināt organismu ar visām vajadzīgajām uzturvielām?

Jāsaprot, ka augu valsts izcelsmes pārtikas produkti uzturvielu ziņā patiešām ir atšķirīgi no dzīvnieku valsts izcelsmes produktiem. Parasti, runājot par sabalansētu uzturu, tajā tiek pieminētas visas uzturvielu grupas, tajā skaitā gaļa un citi dzīvnieku izcelsmes produkti. Pamatā tas, ko nespēj nodrošināt veģetārs uzturs ir olbaltumvielas, B12 vitamīns, kalcijs, cinks un dzelzs. Šīs ir tās vielas, ko ir ļoti grūti uzņemt, ja netiek patērēta gaļa. Tās ir atrodamas arī augos, bet daudz mazākā daudzumā. Piemēram, dzels ir atrodams bietēs, bet, lai nodrošinātu organismam vajadzīgo dzelzs devu ar šo pārtikas produktu, tas jāpatērē ļoti lielos daudzumos. Līdzīgi ir ar citām minētajām vielām. Iegūt tās var, bet, tad ēdienkarte ir pilnībā jāpakārto nepieciešamajām uzturvielām, nevis savām vēlmēm.

Tātad, veģetārs uzturs var būt veselīgs, taču tikai tad, ja tiek piedomāts pie tā, lai tiktu uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas. Veģetāriešiem un vegāniem ir vairāk jāpiedomā pie savas ikdienas ēdienkartes un rūpīgāk jāplāno maltītes, kā arī jāuzņem papildus uzturvielas ar dažādiem uztura bagātinātājiem. Veģetārisms – kulutusluotto, pavisam noteikti, nav uzskatāms par neveselīgu, ja vien viss tiek darīts pareizi, ievērojot to, kas nepieciešams organismam un veidojot dažādu, sabalansētu ēdienkarti.